Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vietā tev var pārdot mucu

Ministru Kabineta jaunajos noteikumos nav minēts, ka, lai Latvijā tirgotu mazās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tām ir jābūt CE marķējumam. Savukārt šāds marķējums ir apliecinājums tam, ka iekārtai sertificēšanas procesā ir veikti kvalitātes testi, un tā atbilst Eiropas prasībām. Citās Eiropas valstīs iekārtas bez CE marķējuma likumdošana aizliedz tirgot.

Tas nozīmē, ka Latvija aplamās likumdošanas dēļ ir kļuvusi par valsti, kur var brīvi pārdot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras citās Eiropas valstīs pārdot  nav iespējams – dēļ apšaubāmās kvalitātes.

Protams, ražotāji apzinās, ka privātteritorijas apsaimniekotājs labprātāk izvēlēsies notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kurai ir sertifikāti – tātad garantija, ka tā ir kvalitatīva. Tādēļ Latvijā ir

parādījusies tendence – lai maldinātu pircēju par iekārtas kvalitāti, ražotāji un tirgotāji tām uzrāda CE marķējumu apliecinošus dokumentus, nepaskaidrojot, kas tie attiecas tikai uz iekārtas konstrukciju, taču neattiecas uz tehnoloģiju. Taču  tā ir ļoti svarīga, lai iekārta kvalitatīvi kalpotu.

Neattīrīts notekūdens un smaka privātteritorijā.

“August Latvija Serviss” sertificētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tirgotājs Armands Urmons izskaidro, ar ko riskē privātteritorijas īpašnieks, iegādājoties iekārtu, kurai nav nedz CE marķējuma, nedz kvalitāti apliecinoša sertifikāta. “Visticamāk, šāda iekārta nespēs pietiekami kvalitatīvi attīrīt notekūdeņus. Tāpēc privātajā teritorijā var tikt piesārņoti gruntsūdeņi, un var radīt arī vispārēju vides piesārņojumu. Šāda iekārta būs bieži jātīra, pretējā gadījumā teritorijā  būs neciešama smaka, ātri aizaugs infiltrācijas lauks, dīķis u.c.

Pārliecinies par kvalitāti, pavaicājot dokumentus un uzdodot jautājumus!

Armands Urmons skaidro, pēc kādiem kritērijiem saimniekam izvēlēties kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu.

Pats pirmais – tirgotājam noteikti jāpavaicā uzrādīt CE sertifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī testēšanas pārskatu. Vēl ļoti vēlams, lai iekārta būtu sertificēta un testēta neatkarīgā laboratorijā, un ražotājs vai tirgotājs varētu uzrādīt laboratorijas izsniegtu sertifikātu un testēšanas pārskatu.

Lai pārliecinātos, ka iekārtai ir visas nepieciešamās modernās funkcijas, pārdevējam vajadzētu uzdot arī šādus jautājumus.

Vai notekūdeņu attīrīšanas iekārta attīrīs arī no mehāniskiem piemaisījumiem?

Šī funkcija ir ļoti svarīga, lai saimnieki varētu būt pārliecināti, ka no kanalizācijas attīrītajā ūdenī neieplūdīs mehāniskie piemaisījumi, piemēram, sieviešu higiēnas piederumi. Uzņēmums “August Latvija Serviss” Latvijas tirgū pārdod notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kam ir gan CE marķējums, kā arī to kvalitāti apliecina iekārtas konstrukcijas un tehnoloģijas testi, kas veikti sertificētā neatkarīgā laboratorijā, un laboratorijas izsniegts sertifikāts. Šīm notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir mehāniskais attīrīšanas grozs, un šī tehnoloģija garantē, ka attīrītajā ūdenī – dīķī vai upē neieplūdīs nekādi mehāniskie piemaisījumi.

Kāds būs lieko dūņu pieaugums?

Šī funkcija ir ļoti svarīga, jo no tās atkarīgs – cik bieži iekārta būs jāapkalpo – jātīra. Nesertificētām, apšaubāmas kvalitātes iekārtām lieko dūņu pieaugums mēdz būt ļoti liels, un, lai iekārta pienācīgi funkcionētu, tā ir jātīra reizi mēnesi.

Sertificētām “August Latvija Serviss” notekūdeņu attīrīšanas iekārtām lieko dūņu pieaugums ir salīdzinoši ļoti neliels – 0,5 m3 gadā. Tieši tādēļ šāda iekārta ir jātīra reizi gadā. Turklāt to izdarīt ir tik vienkārši, ka saimnieks šo darbu var paveikt pats – izsūknēt liekās dūņas un novadīt uz kompostu. Saimniekam tas aizņems apmēram stundu darba.

Sertificētas iekārtas pat lētākas nekā nesertificētas.

Taujāts, vai sertificētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas cenas ziņā ir daudz dārgākas par iekārtām, kuru kvalitāti nevar apliecināt nedz CE marķējums, nedz sertifikāti, Armands Urmons uzsver: “Latvijas tirgū sertificētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas dažkārt pat maksā lētāk. Tas izskaidrojams ar to, ka ražotājs tās var eksportēt, tāpēc tam ir plašākas tirgus iespējas, un var piedāvāt zemāku cenu.

Piemēram, “August Latvija Serviss” notekūdeņu attīrīšana iekārta privātai teritorijai maksā tikai 1300 eiro. www.august.lv

Nesertificētas iekārtas Eiropā nav atļauts tirgot, tādēļ  Latvijā tās maksā pietiekami dārgi.

Armands Mucenieks, sertificētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu “Rotons” tirgotājs.

Ja notekūdeņu attīrīšanas iekārtai ir CE marķējums, tas apliecina, ka tā atbilst noteiktiem Eiropas standartiem, sertifikācijas procesā tai ir veikti kvalitātes testi, un tā darbosies. Taču iekārta var būt sertificēta atbilstoši dažādām standarta CEN 12566 daļām. Tāpēc arī var būt tā, ka iekārtai ir testēta, piemēram, tikai konstrukcijas noturība. Savukārt atšifrējums, kādi tieši iekārtas rādītāji sertificēšanas procesā ir testēti, CE sertifikātā bieži nav norādīts.

Protams, privātteritorijas apsaimniekotājam, pirms iegādājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, ļoti svarīgi būtu noskaidrot, kādā pakāpē (kvalitātē) iekārta spēj attīrīt ūdeni. Ja šis rādītājs nav norādīts CE sertifikāta testēšanas pārskatā, iespējams, tas nemaz nav noteikts. Un tad, lai pircējs varētu būt pārliecināts par notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, iekārtai vajadzētu būt testētai neatkarīgā sertificētā laboratorijā, kuras sertifikātu tad arī vajadzētu pārdevējam pieprasīt.

Privātteritorijas apsaimniekotājam  notekūdeņu attīrīšanas iekārtas  standartos ir ļoti grūti orientēties, un es uzskatu, ka  tas nemaz nav nepieciešams.

Manuprāt, atbildību par  notekūdeņu attīrīšanas iekārtām privātās teritorijās un to uzraudzību vajadzētu uzņemties pašvaldībām.

Teritorijas apsaimniekošanas tehniskajos noteikumos  jābūt pieprasītam, kādiem tehniskajiem parametriem, piemēram, attīrītā ūdens kvalitātei iekārtai  jāatbilst. Vēl jāatceras, lai iekārta teicami pildītu savu funkciju, tai ir regulāri jāveic apkope – izsūknēšana. Privātteritoriju īpašnieki tam nereti nepievērš pietiekamu uzmanību vai arī, cenšoties ietaupīt, iekārtas apkalpošanu apzināti veic retāk nekā tas būtu nepieciešams. Es uzskatu – lai šo situāciju regulētu, privātteritorijas īpašniekam, ierīkojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, būtu jāslēdz līgums ar licenzētu uzņēmumu, kas nodrošinātu regulāru iekārtas apkalpošanu. Savukārt pašvaldībai šis process būtu rūpīgi jāuzrauga.

Tomēr vēl lielāku gruntsūdeņu un vides piesārņojumu Latvijā rada izsmeļamās bedres, kas visbiežāk ir konstruētas no betona grodiem, un nav hermētiskas, tādēļ notekūdeņi nonāk gruntī. Privātteritoriju īpašnieki izsmeļamās bedres ļoti bieži ierīko ūdens tilpņu tuvumā, un nereti rīkojas ļoti bezatbildīgi – lai kanalizācija būtu retāk jātīra, līdzās izsmeļamajai bedrei veido infiltrācijas lauku vai pat novada ūdenstilpnē, piemēram, dīķī nepilnīgi attīrītu notekūdeni. Ja saimnieki apzinātos, kādu gruntsūdeņu piesārņojumu šādā veidā  rada savā privātteritorijā, viņi,visticamāk, šādi  nerīkotos. Turklāt ir zinātniski pierādīts, ka gruntsūdeņi attīrās ļoti lēni -vairāku desmitu gadu laikā.

Tāpēc, ierīkojot izsmeļamo bedri, privātteritorijas īpašniekam arī  būtu jāslēdz līgums ar licenzētu asenizācijas pakalpojumu sniedzēju, kas  veiktu regulāru kanalizācijas apkalpošanu -izsūknēšanu. Savukārt pašvaldībai šo jomu vajadzētu rūpīgi uzraudzīt.

Sertificētas “August Latvija Serviss” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas var iegādāties uzņēmumā “August Latvija Serviss” Rīgā, Sliežu ielā 6, www.august.lv

Baiba Gulbe, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd Latvijā, pēc esošās likumdošanas, individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tirdzniecību uzrauga Valsts Patērētāju tiesību  aizsardzības centrs, taču šī institūcija  uzrauga pārdevēja un pircēja attiecības. Proti, uz sūdzību pamata pārbauda, vai pārdotā prece atbilst tam, ko sola pārdevējs, taču nekontrolē, vai uzstādītās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiek pareizi ekspluatētas.

Valsts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic tirgus uzraudzību, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību ražotāja deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Taču CE marķējums notekūdeņu attīrīšanas iekārtai apliecina tikai to, ka izstrādājums ir pārbaudīts, un ir drošs kā iekārta, bet  šāda kvalitātes zīme nenodrošina, ka sadzīves notekūdeņi praksē tiks atbilstoši attīrīti.

Nepilnīgas likumdošanas dēļ, pašvaldībām šobrīd nav nekādas informācijas par to, cik Latvijā ir  privātīpašumu, kuros ir uzstādītas  individuālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un, kā tās tiek ekspluatētas.

Valsts līmenī vides aizsardzības institūcijām savukārt nav informācijas, vai   individuālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas attīra notekūdeņus pilnībā un  tādējādi nekaitē videi. Vides aizsardzības institūciju iespējas kontrolēt privātos apsaimniekotājus ir ierobežotas – gan finansiāli, gan cilvēkresursu trūkuma dēļ. Taču likumdevējs par šo jautājumu domā, un šobrīd Saeimā jau ir sagatavots likumprojekts – Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā tiks paredzēts, ka Ministru Kabinets izdos noteikumus, kuros būs noteiktas prasības komunālo notekūdeņu apsaimniekošanai decentralizētajās kanalizācijas sistēmās, kā arī šādu sistēmu reģistrācijas kārtība. Tas nozīmē, ka tiks ieviests arī kontroles mehānisms, un pašvaldībām būs informācija par to teritorijā esošajiem īpašumiem, kuros ir mazās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī būs zināms, kas ir šo iekārtu ražotājs. Šajā situācijā privātīpašnieks būs spiests lielāku uzmanību pievērst iekārtu kvalitātei un izvēlēties iekārtas, kuras garantēti attīrīs sadzīves notekūdeņus un neradīs kaitējumu videi.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija atbalsta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pieņemšanu pēc iespējas ātrāk,  un ir  apzinājusi situāciju arī citās Eiropas valstīs.  Tādējādi mēs varam secināt, ka Eiropas valstu pieredze ir atšķirīga. Piemēram, ir valstis, kurās valsts ir noteikusi institūcijas, kuru uzdevums ir kontrolēt tos privātīpašumus, kuros izmanto individuālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, šo iekārtu lietotāji arī uzņemas atbildību par to ekspluatāciju, jo sods par vides piesārņošanu ir liels.

Bet  ir arī valstis, kur šāda veida kontroles nav, taču notekūdens  attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājiem pat prātā nav ienācis radīt draudus savai veselībai un vidē novadīt neattīrītus notekūdeņus.